Pārdrošākās blēdības sporta vēsturē

Cauri vēsturei cilvēki ir centušies bruģēt ceļu uz slavu ar māņiem un blēdībām, tā vietā, lai sasniegtu panākumus ar smagu darbu. Gadu gaitā, vairāki krāpšanās mēģinājumi ir nākuši gaismā. Vairāki no tiem izceļas ar īpašu pārdrošību un nekaunību.

2000. gadā Spānijas vīriešu basketbola izlase uzvarēja Paraolimpiskajā basketbola turnīrā. Tā vietā, lai šo notikumu atcerētos kā iedvesmojošu stāstu par sportistiem, kas pārvarējuši fiziskus, vai garīgus traucējumus un paveikuši ko lielisku, to atceras kā vienu no visnekaunīgākajiem krāpšanas mēģinājumiem sporta vēsturē. Viens no komandas, kuras sastāvā it kā bija tikai spēlētāji ar garīgiem traucējumiem, basketbolistiem – Karlos Ribagorda (pikavippi), īsi pēc spēlēm sāka darbu kā biznesa žurnāla redaktors un vēlāk publicēja grāmatu. Tā kā kļuva skaidrs, ka viņam nav nekādu traucējumu, viņš atzina savu vainu un piekrita atdot medaļu Paraolimpiskajai komitejai. Drīz vien noskaidrojās, ka arī pārējie Ribagordas komandas biedri nesirgst ar garīgām kaitēm, bet ir pavisam vienkārši caurkrituši basketbolisti, kuriem ļoti gribējies tikt pie medaļām, neatkarīgi no to izcīnīšanas apstākļiem.

1980. gada Bostonas maratonā uzvarēja Rouzija Ruiza, turklāt tas tika paveikts šķietami ļoti iespaidīgā manierē – uzstādot jaunu maratona rekordu. Vēl jo vairāk, tikko šķērsojusi finiša līniju, viņa sniedza interviju kameru priekšā, saglabājusi nevainojumu matu sakārtojumu. Arī viņas āda nebija piesarkusi, kā pārējām dalībniecēm. Ruiza nebija pat īsti iesvīdusi. Kamēr sacīkšu tiesneši, par spīti savām aizdomām par neparasto Ruizas ārieni, tomēr piešķīra viņai uzvaru. Viena žurnālistēm, kurai Ruiza sniedza interviju, bija, kādreizējā profesionālā skrējēja Katrīne Svitzere. Intervija raisīja aizdomas arī Svitzerei, jo tās gaitā bija acīmredzams, ka jaunā rekordiste nesaprot terminoloģiju, kas ir zināma pat sporta iesācējiem. Vēlāk Ruiza apgalvoja, ka, lai pārspētu profesionāļus no visas pasaules, viņai esot pieticis tikai ar 18 mēnešu ilgiem treniņiem, kas bija kaut kas nedzirdēts garo distanču skrējienu vēsturē. Aizdomas par blēdībām pārauga pārliecībā, kad atklājās, ka Ruiza ir krāpusies Ņurjorkas Maratonā, kurā viņa finišēja 24. Vēlāk liecinieki apgalvoja, ka viņa ir daļu distances mērojusi ar metro palīdzību, kā arī apgriezusi trasi. Turklāt atklājās, ka viņa ir krāpusies arī, lai reģistrētos Ņujorkas maratonā, pēc reģistrācijas termiņa beigām, apgalvojot organizatoriem, ka viņai ir neārstējams smadzeņu audzējs.

1990. gada 11. janvāris bija neparasti miglaina diena Luiziānā. Dēļ biezās miglas, daudzi zirgu skriešanās sacīkšu līdzjutēji izvēlējās palikt mājās. Hipodroms faktiski nebija redzams, skatoties no skatītāju tribīnēm. Biezajā miglā, Silvestram Karmušam, sacīkšu dalībniekam, kuru iespējas uzvarēt bukmeikeri vērtēja ar 23 pret 1, dzima pārdroša ideja. Sākoties sacīkstēm, visi 9 zirgi pazuda miglā. Kad tie iznira no miglas, īsi pirms finiša līnijas, pastarītis Karmuš bija visiem priekšā. Veterinārārsts, kurš pēc sacīkstēm pārbauda visus zirgus, bija pārsteigts atklājot, ka Karmuša zirgs neelsoja un nesvīda. Drīz vien kļuva skaidrs, ka šķietamais uzvarētājs ir nevis ātrākais, bet nekaunīgākais sacīkšu dalībnieks – pikavippi ilman luottotietoja. Videoierakstā, kurā hipodroms bija krietni labāk saskatāms, bija skaidri redzams kā Karmuš, īsi pēc starta, biezās miglas aizsegā noskrien trases malā, apgriež zirgu otrādi un, pretēji sacīkšu virzienam, dodas uz finiša līniju, kur sagaida pārējos dalībniekus, lai finišētu kā pirmais. Par krāpšanās mēģinājumu Karmušam nācās pavadīt 30 dienas ieslodzījumā.