Cik ilgi darbojas autortiesību aizsardzība?

Dažiem autoriem pastāv personisko tiesību beztermiņa (mūžīga) aizsardzība. Viens no šādiem aspektiem ir vārda tiesības. Savukārt mantiskajām tiesībām ir noteikts termiņš. Līdz ar to ir svarīgi izprast dažādus aspektus, lai veiksmīgi izmantotu un arī aizsargātu autortiesības. Rakstu piedāvā http://www.credpro.kz.

Vēsturiski skatoties, var teikt, ka autora jeb indivīda autortiesības ir balstītas uz netraucētu progresu un darbību un 1896. gadā Brenes konvencijā sakarā ar literāro un mākslas darbu aizsardzību tika nolemts, ka šādas tiesības ir visam autora dzīves laikam un 50 pēc viņa nāves. Arī Latvijā ir līdzīgi. Joprojām darbojas 1993. gadā pieņemtais likums “Par autortiesībām un blakustiesībām”, kas nosaka tieši to pašu, tomēr ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir pat pagarināts termiņš ir viss autora mūžs un vēl 70 gadi pēc viņa nāves. Šāds termiņš attiecas tieši uz mantiskajām tiesībā, jo personiskās tiesības ir mūžīgas. Realitātē šie noteikumi nozīmē to, ka lai autora darbu izmantotu tad, kad tas ir aizsargāts, ir nepieciešams iegūt speciālu atļauju un ir jāmaksā autoratlīdzība. Samaksa nav jāveic tad, ka tiek izmantoti darbi, kuriem ir beidzies autortiesību termiņš.

Pastāv atsevišķi gadījumi, kā tiek aprēķinātie autortiesību termiņi. Ja nav rakstīts vai zināms autors, piemēram, autors ir izmantojis pseidonīmu, kas tad autortiesības ir aizsargātas 70 gadus uz priekšu no brīža, kad darbs ir likumīgi pieejams visai publikai jeb sabiedrībai. Ja tā laikā tiek atklāts tas, ka tieši autors ir dzimis, tad termiņš tiek mainīts uz 70 gadiem kopš tā nāves. Līdzautoru gadījumā autortiesību aizsardzības laiku skaita no pēdējā mirušā 70 gadus uz priekšu. To skaitā var būt režisors, scenārists, dialogu autors, mūzikas autors u.c. Ja darbi ir izdoti atsevišķās sērijās, sējumos, epizodēs utt., autortiesības var atšķirties, jo katrs darbs tiek analizēts atsevišķi. Datu bāzēm arī ir cits rēķināšanas veids, jo tām ir 15 gadi un ja tajā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, tad aizsardzības termiņš vēl tiek palielināts. Tāpat Latvijas likumos ir noteikts arī termiņa pagarinājums tiem autoru darbiem, kas Latvijā bija aizliegti vai ierobežoti no 1940. gada jūnija līdz 1990. gada maijam. Šajā gadījumā pie autortiesību termiņa pieskaita šos gadus. Tomēr jāsaka gan, ka pagarinājumu nosaka tikai tiesa. Vēl nesen bija skandāls par to, ka Augstākā tiesa neatzina valsts autortiesības uz tām filmām, kas tika uzņemtas padomju laikos. Kopskaitā tās bija 973. Savukārt attiecībā uz likumu ar 70 gadu autoraizsardzības likumu 70 gadus pēc nāves ir aizsargāti arī E.Virzas (1883-1940), L.Breikša (1908-1942) un A.Grīna (1895-1941) u.c. darbi. Pāris gadu atpakaļ, kad spēkā bija 50 gadu aizsardzības termiņš, šiem autoriem formāli autortiesību termiņš it kā būtu beidzies. Tomēr tiem pienācās autortiesību pagarinājums, jo darbi bija to starpā, kas noteiktā laikaposmā bija aizliegti vai ierobežoti. Tāpēc autortiesību termiņš šiem autoriem nebeidzās 2010., 2011., vai 2012. gada 31. decembrī (70 gadus pēc nāves), bet gan daudz vēlāk – izskaitot aizlieguma gadus.

Ja vēlaties uzzināt padziļinātu informāciju, jums var palīdzēt šis portāls.