Ko jums nestāsta jūsu kaimiņš – miljonārs?

Nav izslēgts, ka tas cilvēks, kas dzīvo jums kaimiņos un pie kura jūs ik pa laikam aizņematies nepieciešamos instrumentus, ir miljardieris. Tas ir cilvēks, kas ļoti labi zina, kā vajag apieties ar naudu, bet viņš nesteidzas ar to lielīties. Šajā rakstā, mēs jums izstāstīsim dažus, it kā kautrīgā, bet īstenībā ļoti bagāta cilvēka noslēpumus (наш сайт).

Tāds cilvēks vienmēr tērē mazāk nekā nopelna

Viņa devīze ir: labāk būt bagātam un nevienam par to nestāstīt, nekā būt nabagam un par to skaļi bļaut no visiem stūriem.

Tāds cilvēks zina, ka pacietība ir zelta vērta

Būsim objektīvi. Diez vai, kādam izdosies nopelnīt miljonu vienā acumirklī. Ja jūs to zināt, tad labi saprotat, ka naudu ekonomēt un krāt vajadzēs vairākus gadu desmitus. Ja jūs aizejat pie tāda cilvēka uz mājām… tad nav nekāds brīnums, ka jums tiks piedāvāta šķīstošā kafija, nevis svaigi uzvārīta kafija no specializētajiem veikaliem. Ja jūs tādu cilvēku palūgsiet, lai viņš aizved jūs kur nepieciešams, tad nav nekāds brīnums, ka dabūsiet braukt ar vecu sedanu. Teiksiet – tas ir sīkumaini. Viņam, ja godīgi, par to nospļauties.

Tādam cilvēkam nav parādu

Miljonāri ir cilvēki, kas labi zina, ja viņiem pietrūkst skaidrās naudas, lai norēķinātos par preci, tad šī prece viņiem nav paredzēta.

Tāds cilvēks, ļoti labi zina, ka laimi nav iespējams nopirkt par naudu

Gribat sasniegt Nirvānu? Koncentrējieties uz finansiālās neatkarības iegūšanu.

Tāds cilvēks, vienmēr atceras, ka finansiālā brīvība ir iespējama tikai tad, ja nav parādu

Turklāt, šo stāvokli var sasniegt ar jebkuru ieņēmumu līmeni.

Tāds cilvēks zina, ka otrais darbs atnesīs ne tikai papildus ienākumus, bet arī ļaus pastāvīgi būt nodarbinātam

Tas nozīme, ka tērēt nopelnīto naudu, nebūs laika.

Tāds cilvēks saprot, ka nauda, tieši tāpat kā bērni, nav spējīgi vadīt paši sevi

Jūs taču negaidāt, ka pienāks tāds brīdis un nauda sāks vairoties pati no sevis. Tas ir iespējams tikai gudra pārvaldnieka rokās.

Tāds cilvēks ir pārliecināts, ka sev jāsamaksā pirmām kārtām

Maksāt sev – tas ir viens no galvenajiem noteikumiem, lai sasniegtu finansiālo neatkarību. Tieši tāpat, tas ir lielisks veids sakrāt naudu un ieaudzināt sev finansiālo disciplīnu.

Tāds cilvēks zina, ka var kļūt bagāts darbā, kas viņam nepatīk, bet vai tas ir vajadzīgs?

Dzīve ir pārāk īsa, lai darītu to, kas nepatīk.

Tāds cilvēks lieliski apzinās, ja nav plāna, tad tā ir izgāšanās

Staigāt un visiem stāstīt, ka vēlaties kļūt par miljonāru – ir par maz.

Tāds cilvēks nebaidās “mērķēt tālu”, ja runa ir par naudu

Lai sasniegtu finansiālo veiksmi, jums jāredz visa aina kopumā, tāpēc domājiet plašāk.

Tāds cilvēks sāk saprast, ka ar centīgu darbu var izlabot pagātnes kļūdas.

Naudas ziņā ar to pilnīgi pietiek.

Tāds cilvēks zina, ka nav iespējams tērēt to, ko neredz

Tāds cilvēks strādā, jo mīl savu darbu, nevis tāpēc, ka viņam jāmaksā kredīti

Rakstu sagatavojis portāls CredX.

Cik ilgi darbojas autortiesību aizsardzība?

Dažiem autoriem pastāv personisko tiesību beztermiņa (mūžīga) aizsardzība. Viens no šādiem aspektiem ir vārda tiesības. Savukārt mantiskajām tiesībām ir noteikts termiņš. Līdz ar to ir svarīgi izprast dažādus aspektus, lai veiksmīgi izmantotu un arī aizsargātu autortiesības. Rakstu piedāvā http://www.credpro.kz.

Vēsturiski skatoties, var teikt, ka autora jeb indivīda autortiesības ir balstītas uz netraucētu progresu un darbību un 1896. gadā Brenes konvencijā sakarā ar literāro un mākslas darbu aizsardzību tika nolemts, ka šādas tiesības ir visam autora dzīves laikam un 50 pēc viņa nāves. Arī Latvijā ir līdzīgi. Joprojām darbojas 1993. gadā pieņemtais likums “Par autortiesībām un blakustiesībām”, kas nosaka tieši to pašu, tomēr ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir pat pagarināts termiņš ir viss autora mūžs un vēl 70 gadi pēc viņa nāves. Šāds termiņš attiecas tieši uz mantiskajām tiesībā, jo personiskās tiesības ir mūžīgas. Realitātē šie noteikumi nozīmē to, ka lai autora darbu izmantotu tad, kad tas ir aizsargāts, ir nepieciešams iegūt speciālu atļauju un ir jāmaksā autoratlīdzība. Samaksa nav jāveic tad, ka tiek izmantoti darbi, kuriem ir beidzies autortiesību termiņš.

Pastāv atsevišķi gadījumi, kā tiek aprēķinātie autortiesību termiņi. Ja nav rakstīts vai zināms autors, piemēram, autors ir izmantojis pseidonīmu, kas tad autortiesības ir aizsargātas 70 gadus uz priekšu no brīža, kad darbs ir likumīgi pieejams visai publikai jeb sabiedrībai. Ja tā laikā tiek atklāts tas, ka tieši autors ir dzimis, tad termiņš tiek mainīts uz 70 gadiem kopš tā nāves. Līdzautoru gadījumā autortiesību aizsardzības laiku skaita no pēdējā mirušā 70 gadus uz priekšu. To skaitā var būt režisors, scenārists, dialogu autors, mūzikas autors u.c. Ja darbi ir izdoti atsevišķās sērijās, sējumos, epizodēs utt., autortiesības var atšķirties, jo katrs darbs tiek analizēts atsevišķi. Datu bāzēm arī ir cits rēķināšanas veids, jo tām ir 15 gadi un ja tajā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, tad aizsardzības termiņš vēl tiek palielināts. Tāpat Latvijas likumos ir noteikts arī termiņa pagarinājums tiem autoru darbiem, kas Latvijā bija aizliegti vai ierobežoti no 1940. gada jūnija līdz 1990. gada maijam. Šajā gadījumā pie autortiesību termiņa pieskaita šos gadus. Tomēr jāsaka gan, ka pagarinājumu nosaka tikai tiesa. Vēl nesen bija skandāls par to, ka Augstākā tiesa neatzina valsts autortiesības uz tām filmām, kas tika uzņemtas padomju laikos. Kopskaitā tās bija 973. Savukārt attiecībā uz likumu ar 70 gadu autoraizsardzības likumu 70 gadus pēc nāves ir aizsargāti arī E.Virzas (1883-1940), L.Breikša (1908-1942) un A.Grīna (1895-1941) u.c. darbi. Pāris gadu atpakaļ, kad spēkā bija 50 gadu aizsardzības termiņš, šiem autoriem formāli autortiesību termiņš it kā būtu beidzies. Tomēr tiem pienācās autortiesību pagarinājums, jo darbi bija to starpā, kas noteiktā laikaposmā bija aizliegti vai ierobežoti. Tāpēc autortiesību termiņš šiem autoriem nebeidzās 2010., 2011., vai 2012. gada 31. decembrī (70 gadus pēc nāves), bet gan daudz vēlāk – izskaitot aizlieguma gadus.

Ja vēlaties uzzināt padziļinātu informāciju, jums var palīdzēt šis portāls.

Labākais laiks koku stādīšanai

Kad pavasaris ir klāt un lielie dārza darbi rit pilnā sparā, rodas arī pamatots jautājums, kad tad īsti ir vislabākais laiks, lai stādītu kokus, kuri iegādāti stādu audzētavā? Šim jautājumam ir gan garā, gan īsā atbilde, jo īpaši attiecībā uz jomām, kas rodas saskaroties ar aukstām ziemām. Taču, ja plānojat stādīt kokus un dzīvojat mērenajā klimata joslā (nu, piemēram, tādā, kāda ir šeit pie mums Latvijā), tad būtībā stādīt kokus var jebkurā gadalaikā, izņemot vasarā. Tālāk jau iedziļināsimies, kāpēc tas ir tieši tā.

Kopumā labākais laiks koku stādīšanai ir vēlā ziemā vai agrā pavasarī. Šim laika periodam parasti seko vidēji – ne pārāk auksti, ne pārāk silti laikapstākļi, kuru laikā jaunajam koka stādam būs pietiekams transplantācijas laiks, lai iesakņotos jaunajā augsnē un uzņemtu spēku no tās. Otrs variants – ja tas atbilst jūsu grafikam, tad labs laiks, kad stādīt kokus ir arī rudenī. Vasara šim nolūkam ir slikta izvēle, jo laika apstākļi ir pārāk sausi un karsti, un aktīvi augošie koku stādi ir pārāk jutīgi pret bojājumiem, ko šādi laikapstākļi tiem var nodarīt. Protams, tie paši laikapstākļi ierobežo jūsu iespējas stādīt kokus ziemā, jo pārāk liels sals sasaldē arī zemi. Taču tam ir kāds risinājums – ja esiet bijuši pietiekami tālredzīgi un visus rakšanas darbus un stādu vietu sagatavošanu jau esat paveikuši pirms laika – rudenī pirms zemes sasalšanas, tad arī dziļa ziema nav neiespējams laiks, lai stādītu kokus. Taču agra ziema līdz ziemas vidum tomēr nav labākais stādīšanas laiks, ja nu vienīgi varat nodrošināt jauno stādu pietiekamu laistīšanu.

Jāatceras, ka stādīt kokus vajag tad, kad tie nav aktīvi vai vismaz tad, kad tie nav savā aktīvākajā augšanas tempā. Tas ir ieteicams tā apstākļa dēļ, ka ārpus šī laika koku stādu apstrāde ir vismazāk tiem traucējoša un traumējoša. Kad koku stādi ir “miera stāvoklī”? Mūsu puslodē koki dodas savā atdusas laikā rudenī un sāk atžirgt un atsākt strauji augt pavasarī. Savā ziņā, no visiem kokiem visvieglāk pateikt to stādīšanas laiku ir tieši lapu kokiem, jo tas ir vairāk acīmredzams. Lapu mešana rudenī ir signāls, ka tie dodas atdusas laikā. Savukārt pavasarī plaukstošie pumpuri ir kā atdusas laika beigu signāls. Šie koki visai skaidri atbild uz jautājumu par to, kad tos vislabāk stādīt to paredzētajā zemē.

Par to, kad stādīt mūžzaļos kokus (pinjam uang cepat cair), ir mazāk skaidrs, jo šie koki “nesūta” tik acīmredzamus, skaidrus gatavības signālus. Kaut arī tie neaug tik enerģiski ziemā kā citos gadalaikos, tie nav pakļauti tāda veida atdusai kā lapu koki. Par laimi, lai gan mūžzaļo koku stādi mēdz sagādāt grūtības, to stingrība un izturība dod jums lielākas brīvības iespējas. Mūžzaļo koku stādus var uzsākt stādīt daudz agrāk rudenī un vēlāk pavasarī nekā to var ar lapu koku stādiem. Tomēr vēl joprojām gribētu izvairīties no stādīšanas darbiem tad, kad ir pārāk karsts un / vai pārāk sauss. Tāpēc ne tikai gadalaiks ir svarīgs, bet noteicošais ir tieši – kādi tobrīd ir laikapstākļi.

Pats būtiskākais, ko ir svarīgi atcerēties ir, ka pārāk intensīvs karstums ir jauno stādu galvenais ienaidnieks, kā arī sausum un ūdens trūkums to trauslajai sakņu sistēmai.

Rakstu sagatavojuši mūsu Indonēzija draugi.

Pārdrošākās blēdības sporta vēsturē

Cauri vēsturei cilvēki ir centušies bruģēt ceļu uz slavu ar māņiem un blēdībām, tā vietā, lai sasniegtu panākumus ar smagu darbu. Gadu gaitā, vairāki krāpšanās mēģinājumi ir nākuši gaismā. Vairāki no tiem izceļas ar īpašu pārdrošību un nekaunību.

2000. gadā Spānijas vīriešu basketbola izlase uzvarēja Paraolimpiskajā basketbola turnīrā. Tā vietā, lai šo notikumu atcerētos kā iedvesmojošu stāstu par sportistiem, kas pārvarējuši fiziskus, vai garīgus traucējumus un paveikuši ko lielisku, to atceras kā vienu no visnekaunīgākajiem krāpšanas mēģinājumiem sporta vēsturē. Viens no komandas, kuras sastāvā it kā bija tikai spēlētāji ar garīgiem traucējumiem, basketbolistiem – Karlos Ribagorda (pikavippi), īsi pēc spēlēm sāka darbu kā biznesa žurnāla redaktors un vēlāk publicēja grāmatu. Tā kā kļuva skaidrs, ka viņam nav nekādu traucējumu, viņš atzina savu vainu un piekrita atdot medaļu Paraolimpiskajai komitejai. Drīz vien noskaidrojās, ka arī pārējie Ribagordas komandas biedri nesirgst ar garīgām kaitēm, bet ir pavisam vienkārši caurkrituši basketbolisti, kuriem ļoti gribējies tikt pie medaļām, neatkarīgi no to izcīnīšanas apstākļiem.

1980. gada Bostonas maratonā uzvarēja Rouzija Ruiza, turklāt tas tika paveikts šķietami ļoti iespaidīgā manierē – uzstādot jaunu maratona rekordu. Vēl jo vairāk, tikko šķērsojusi finiša līniju, viņa sniedza interviju kameru priekšā, saglabājusi nevainojumu matu sakārtojumu. Arī viņas āda nebija piesarkusi, kā pārējām dalībniecēm. Ruiza nebija pat īsti iesvīdusi. Kamēr sacīkšu tiesneši, par spīti savām aizdomām par neparasto Ruizas ārieni, tomēr piešķīra viņai uzvaru. Viena žurnālistēm, kurai Ruiza sniedza interviju, bija, kādreizējā profesionālā skrējēja Katrīne Svitzere. Intervija raisīja aizdomas arī Svitzerei, jo tās gaitā bija acīmredzams, ka jaunā rekordiste nesaprot terminoloģiju, kas ir zināma pat sporta iesācējiem. Vēlāk Ruiza apgalvoja, ka, lai pārspētu profesionāļus no visas pasaules, viņai esot pieticis tikai ar 18 mēnešu ilgiem treniņiem, kas bija kaut kas nedzirdēts garo distanču skrējienu vēsturē. Aizdomas par blēdībām pārauga pārliecībā, kad atklājās, ka Ruiza ir krāpusies Ņurjorkas Maratonā, kurā viņa finišēja 24. Vēlāk liecinieki apgalvoja, ka viņa ir daļu distances mērojusi ar metro palīdzību, kā arī apgriezusi trasi. Turklāt atklājās, ka viņa ir krāpusies arī, lai reģistrētos Ņujorkas maratonā, pēc reģistrācijas termiņa beigām, apgalvojot organizatoriem, ka viņai ir neārstējams smadzeņu audzējs.

1990. gada 11. janvāris bija neparasti miglaina diena Luiziānā. Dēļ biezās miglas, daudzi zirgu skriešanās sacīkšu līdzjutēji izvēlējās palikt mājās. Hipodroms faktiski nebija redzams, skatoties no skatītāju tribīnēm. Biezajā miglā, Silvestram Karmušam, sacīkšu dalībniekam, kuru iespējas uzvarēt bukmeikeri vērtēja ar 23 pret 1, dzima pārdroša ideja. Sākoties sacīkstēm, visi 9 zirgi pazuda miglā. Kad tie iznira no miglas, īsi pirms finiša līnijas, pastarītis Karmuš bija visiem priekšā. Veterinārārsts, kurš pēc sacīkstēm pārbauda visus zirgus, bija pārsteigts atklājot, ka Karmuša zirgs neelsoja un nesvīda. Drīz vien kļuva skaidrs, ka šķietamais uzvarētājs ir nevis ātrākais, bet nekaunīgākais sacīkšu dalībnieks – pikavippi ilman luottotietoja. Videoierakstā, kurā hipodroms bija krietni labāk saskatāms, bija skaidri redzams kā Karmuš, īsi pēc starta, biezās miglas aizsegā noskrien trases malā, apgriež zirgu otrādi un, pretēji sacīkšu virzienam, dodas uz finiša līniju, kur sagaida pārējos dalībniekus, lai finišētu kā pirmais. Par krāpšanās mēģinājumu Karmušam nācās pavadīt 30 dienas ieslodzījumā.

Šobrīd aktuālākie telpaugi – sukulenti

Arī telpaugu mode mainās un šobrīd vieni no aktuālākajiem telpaugiem ir dažādi kaktusi un sukulenti. Šos augus varam redzēt un par tiem varam lasīt gandrīz visos interjera dizaina žurnālos un rakstos. Sukulentu daudzveidība ir ļoti plaša, līdz ar to, šos augus var vienkārši integrēt jebkurā interjerā un pats galvenais greitieji kreditai, šie telpaugi neprasa īpašu kopšanu. Tiem nav jāvelta daudz laika un tie atdzīvinās un atsvaidzinās interjeru ikvienā mājā. Kas tad īsti ir sukulenti un kas par tiem jāzina, pirms to ienešanas savā mājoklī?

Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā vairumam citu augu, jo tie ir pielāgojušies sausam klimatam. Vienkāršāk sakot, tie ir kaktusi un to līdzinieki. Sukulenti dabā aug ļoti sausās vietās, kā, piemēram tuksnešos vai citās vietās ar smilšainām augsnēm. Tieši tas ir iemesls, kāpēc sukulentu daļas ir biezas un platas – tajās uzkrājas ūdens un nepieciešamās barības vielas, lai augs ilgu laiku varētu iztikt bez tām.

Tāpat kā dabā, arī telpās, sukulentiem nav vajadzīga regulāra laistīšana un tie var augt pat tādos apstākļos, kas citiem augiem ir nelabvēlīgi. Sukulentu kopšana ir ļoti vienkārša, taču cilvēki bieži vien tos iznīcina tieši pārlieku lielās rūpības dēļ. Visiem citiem augiem ir nepieciešama regulāra laistīšana. Daudziem ir vajadzīgs īpašs apgaismojums un lielai daļai istabas augu patīk, ka tos ik pa laikam apsmidzina ar ūdeni. Sukulentiem tas viss nāks tikai par ļaunu.

Ja runājam par sukulentu laistīšanu, tad nepieciešamība pēc ūdens katrai sukulentu šķirnei ir atšķirīga. Piemēram, kaktusi bez ūdens var iztikt pat ļoti ilgi, savukārt augi, kam ir izteiktākas lapas, kā piemēram krasulas, ir mazliet prasīgāki. Lai vai kā, sukulentiem retāka laistīšana ir labāka nekā pārmērīgi bieža. Ja augsni pataustot ir jūtams, ka tā vēl ir mitra, vai arī šķīvītī zem puķupoda ir manāms mitrums, sukulentus laistīt nevajag. Tā kā tie uzkrāj ūdeni sevī, nekas nenotiks ja tie kādu laiku padzīvos sasutumā, taču pārlieku liels ūdens daudzums var izraisīt to pūšanu. Arī sukulentu smidzināšana ar ūdeni var izraisīt pūšanu.

Ja runājam par apgaismojumu, tad arī šajā ziņā sukulenti nav prasīgi. Tie var atrasties arī tumšākā vietā, bet, mazumiņš dienasgaismas, protams, ir nepieciešams. Būtu ieteicams sukulentus turēt uz palodzes vai netālu no loga, bet, ja tas nav iespējams, vismaz jānodrošina gaisma telpā. Sukulenti ir ļoti izturīgi un, visticamāk, augs arī tumsā, taču, ja gribat lai tie ir skaisti, cieti un veselīgi, nedaudz gaismas tomēr tiem vajadzēs. Jāatceras gan, ka daudzām sukulentu šķirnēm arī pārāk spilgts apgaismojums nav vēlams pirma paskola nemokamai.

Sukulentus ir arī ļoti viegli pārstādīt. Daudziem sukulentiem blakus regulāri aug jaunie dzinumi. Tos vienkārši ir jāpārstāda citā podiņā. Tos sukulentus, kuriem ir atdalāmas lapas, var pārstādīt arī no tām. Lai pārstādīšana būtu veiksmīgāka, norautajai lapai vispirms vajadzētu izaudzēt saknes, dažas dienas paturot to ūdenī. Tad ir daudz lielāka iespēja, ka sukulents veiksmīgie ieaugsies. Tā kā sukulenti aug ļoti ātri, tad tos ir jāpārstāda visai bieži, ja vien negribat, lai tie aizņem visu vietu mājās.

Kā palīdzēt bērnam atrast līdzsvaru starp tehnoloģijām

Es biju daļa no tiem bērniem, kas pavadīja karstās vasaras pēcpusdienas vai vēsos ziemas vakarus spēlējoties pagalmā kopā ar saviem rotaļu biedriem. Kaut arī bija reizes, kad neko jaunu vairs nevarējām izdomāt, tomēr tas vismaz atstāja atmiņas par aizraujošu nebankovní půjčky un piedzīvojumiem bagātu bērnību. Mēs kļuvām radoši un komunikabli, pavadot laiku kopā ar citiem bērniem. Tas bija apmēram 90.to gadu sākumā – kad vēl internets nebija kļuvis par mājsaimniecībā galveno instrumentu, turklāt video spēļu spēlēšana bija tikai pašu bagātāko bērnu privilēģija. Ātri ir pārveidojusies mūsdienu jaunatnes ikdiena, pēdējos divus gadu desmitus. Kad es dodos pastaigā pa mūsu rajonu, četros pēcpusdienā ielas ir gandrīz pamestas, izņemot dažus pieaugušos, kas dodas mājās no darba. Taču pagalmi, kur vajadzētu spēlēties bērniem, ir praktiski tukši. Praktiski visām mājām logi ir aizvērti. Un es tikai varu iedomāties tikai jauniešus, kas sēž iekšā mājās un vai nu skatās televizoru vai spēlē datora spēles. Es uzskatu, ka tās ir skumjas, vientuļas un smadzeņu degradējošas darbības. Un varētu tikai aizdomāties, kādu bērnību atcerēsies mūsdienu jaunieši.

Ja tev mājās aug bērns, kurš attiecīgi mūsdienu digitālajai pasaulei piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, tad iesaku izlasīt dažus padomus, kā nostādīt šīs tehnoloģijas balansā starp laika pavadīšanu ar citiem, tādējādi uzlabojot gan veselību, gan arī sociālās prasmes.

1. Limitē spēļu stundas

Neatstāj savu bērnu spēlējot mobilās spēles vai skatoties filmu planšetē uz ilgāku laiku. Labākais veids, kā izvairīties no mazkustīga dzīvesveida ir ieplānot dažādas savādākas aktivitātes. Kad bērns būs nodarbināts, viņš nemaz neiedomāsies, ka varētu doties vienatnē uzspēlēt kādu video spēli.

2. Izveido zonas, kurās nedrīkst lietot tehnoloģijas

Mājās ir jābūt kādai telpai, kur nedrīkst lietot nekādas tehnoloģijas. Iemāci bērnam cienīt un pieņemt šādas zonas, kurās var pavadīt laiku ar ģimeni. Viena no šādām telpām varētu būt ēdamistaba, kur ģimene nāk ēst un tērzēt viens ar otru. Nākošā šāda zona varētu būt guļamistaba, jo tajā ir tikai jāguļ.

3. Veido sociālo mijiedarbību

Mudini bērnus iet ārā un spēlēties ar citiem bērniem. Ved viņus uz atvērtām publiskām vietām, kur spēlējas daudz citi bērni, piemēram rotaļu parki. Tajā pašā laikā mudini bērnu piedalīties fiziskās aktivitātēs, piemēram, sporta nodarbībās sms půjčka ihned. Tu vari sūtīt viņus kādā hobija nodarbībā, kas var nebūt saistīta tikai ar fiziskām aktivitātēm – galvenais ir nodrošināt iespējamību socializēties ar citiem bērniem.

4. Mājas darbiem jābūt pirmajā vietā

Iemāci bērnam, ka svarīgākie darbi ir jāizdara dienas pirmajā daļā un tad var veltīt laiku atpūtai. Skolas dienās, mājas darbi ir jāizdara pirmie, kad atnāc mājās. Bērni var doties internetā meklējot dažādus pētniecības materiālus, taču neatstāj tos bez uzraudzības. Tas viņiem liegs papildus pievērsties traucējošiem pasākumiem, piemēram, pārlasīt sociālo mediju portālus vai uzspēlēt kādu spēli. Tāds pats noteikums par prioritātēm ir jāizveido brīvlaika periodā. Piemēram, tu vari lūgt bērnam izdarīt kādu mājsaimniecības darbu (sakārtot istabu, izravēt puķu dobi un citu) vai izlasīt grāmatu, pirms viņš drīkst nodoties kādai spēlei.

5. Esi labs piemērs

Pārliecinies, ka arī paši dariet visu iespējamo, lai rādītu bērnam labu piemēru. Nelietojiet mobilos telefonus zonās, kurās esat aizlieguši to darīt bērnam, piemēram, virtuvē. Mācieties paši dzīvot un elpot bez tehnoloģijām jūsu rokās un daudz runājiet ar cilvēkiem.